Augļa ehokardiogrāfija ir augļa sirds anatomijas un funkcijas izmeklējums ar ultraskaņas metodi. Izmeklējuma laikā uz grūtnieces vēdera novieto ar želeju apziestu mikrofonam līdzīgu uztvērēju, kas ar ultraskaņas palīdzību veido augļa kustīgus sirds attēlus ekrānā.
Izmeklējuma laikā var izvērtēt sirds dobumus, vārstuļus, sirdsdarbības ritmu, kā arī asins plūsmas rādītājus cauri vārstuļiem, artērijās un vēnās. Izmeklējums ir nesāpīgs, drošs, ilgst 15 līdz 20 minūtes.
Optimālākais laiks augļa ehokardiogrāfijas veikšanai, lai izslēgtu iedzimtas sirds patoloģijas ir 18-20 grūtniecības nedēļas pēc pēdējām menstruācijām, augsta riska grūtniecības gadījumā jau no 16. grūtniecības nedēļas pēc pēdējām menstruācijām.
Nereti arī pēc 20 grūtniecības nedēļas var rasties nepieciešamība veikt šo izmeklējumu, un to var veikt līdz pat dzemdību brīdim.
Iemesli, kādēļ jāveic augļa ehokardiogrāfija:
- ginekologam augļa sonogrāfijas laikā rodas aizdomas vai konstatē izmaiņas sirdī;
- izmaiņas augļa sirds ritmā ( tahikardija > 200 X minūtē, bradikardija < 100X minūtē, neregulārs ritms);
- palielināts vai samazināts augļūdeņu daudzums;
- ģimenē pirmās pakāpes radiniekam iedzimta sirds patoloģija;
- palielināta kakla kroka ( vairāk kā 2,5 mm) pirmā trimestra skrīningā;
- grūtniecei tādās saslimšanas kā cukura diabēts, sarkanā vilkēde, Rēzus antivielu esamība, antifosfalipīdu sindroms;
- grūtnieces vecums vairāk kā 35 gadi;
- amniocentēzes izmeklējumā konstatētas izmaiņas hromosomu skaitā;
- augļa sonogrāfijas laikā konstatētas citu orgānu attīstības īpatnības;
- dvīnis – dvīnim transfūzijas sindroms;
- mākslīgā apaugļošana.
