Lai nonāktu līdz olšūnu sasaldēšanas etapam, ir nepieciešams veikt sagatavošanās procedūras. Sievietei nepilnas divas nedēļas ir jālieto hormonāls preparāts, lai stimulētu olnīcās folikulu augšanu, šajā laikā ir jāveic arī vairākas USG pārbaudes. Kad olšūnas ir nobriedušas, tiek veikta olšūnu iegūšana. Pēc tam, ne vēlāk kā divu stundu laikā, tās sasaldē. Ierasta prakse ir tā sauktā lēnā sasaldēšana, kad tiek samazināta temperatūra, kontrolējot ledus kristālu veidošanos olšūnas citoplazmā. Pavisam jauna ir ātrā sasaldēšanas metode jeb vitrifikācija, kad sasaldēšana notiek divos etapos – vispirms no olšūnas izsūc pēc iespējas vairāk ūdens, pēc tam tā uzreiz tiek sasaldēta, neļaujot izveidoties ledus kristāliem. Tas savukārt samazina iespējamību, ka atsaldēšanas laikā var tikt bojāta šūnas membrāna.

Olšūnu izdzīvošanas spējas ietekmē arī oocītos esošais ūdens, kas sasalstot veido ledus kristālus un bojā šūnu struktūru. Vitrifikācijas rezultātā vairāk nekā 85 % no olšūnām pārdzīvo sasaldēšanas / atsaldēšanas procesu, liela daļa no tām pēc tam ir spējīgas apaugļoties.

Latvijas likumdošana paredz, ka sasaldētas olšūnas drīkst uzglabāt desmit gadus.