ICSI rekomendē veikt tajos gadījumos, ja iepriekš ir bijusi IVF procedūra, kurā ir novērota slikta olšūnu apaugļošanās vai arī olšūna vispār neapaugļojās.

ICSI  rekomendē veikt arī gadījumos, ja partnerim ir:

• slikta spermatozoīdu morfoloģija – procentuāli liels skaits patoloģiskas formas spermatozoīdi;
• slikts spermatozoīdu kustīgums jeb astenozoospermija – mazāk nekā 1 milj. aktīvi kustīgi spermatozoīdi /1 ml;
• mazs spermatozoīdu daudzums jeb oligoozoospermija – spermatozoīdu koncentrācija ir mazāka par 2 milj. / 1 ml;
• spermatozoīdu iztrūkums ejakulātā jeb azoospermija, piemēram, spermas vadu obstrukcijas gadījumā pēc vazektomijas;
• aspermija, kad nav ejakulāts, to novēro retrogrādas ejakulācijas gadījumā;
• klīniski ievērojams antispermālo antivielu daudzums ejakulātā (tās ir antivielas, kas organismā veidojas pret saviem spermatozoīdiem un var ietekmēt spermas funkcijas);
• kombinēta spermas patoloģija.

Spermatozoīds ICSI procedūrai var tikt iegūts no ejakulāta vai no paša sēklinieka ar operāciju TESA vai MESA palīdzību. Šīs procedūras ir ICSI iespējamie varianti. Spermatozoīdus, kas nepieciešami injicēšanai olšūnā, iegūst sēklinieku punkcijas laikā (TESA) vai sēklinieku piedēkļa (MESA) punkcijā. Šīs procedūras veic urologs intravenozā narkozē.