Olvadiem ir svarīga loma reproduktīvās funkcijas nodrošināšanā. Kad ovulācija ir notikusi, olvada fimbrijas atrod olšūnu peritoneālajā šķidrumā un ar olvada bārkstiņu palīdzību pārvieto to līdz olvada ampulārajai daļai. Spermatozoīdi iziet cauri dzemdes kaklam, dzemdes dobumam un ieiet olvados, kur ampulārajā daļā notiek apaugļošanās. Sākas šūnu dalīšanās, un embrijs uzsāk savu ceļu atpakaļ uz dzemdes dobumu, kur tas nonāk pēc 96–120 stundām blastocistas stadijā.
Iedzimtas un iegūtas olvada patoloģijas vai bojājumi ir cieši saistīti ar auglību un var būt cēlonis ektopiskai jeb ārpusdzemdes grūtniecībai. Olvada distālās daļas necaurlaidība var izraisīt normāli sekretējoša olvada šķidruma atteces traucējumus vai nosprostošanos, kā rezultātā veidojas vienpusējs vai abpusējs hydrosalpinx.
Šobrīd viens no biežākajiem olvada bojājuma cēloņiem ir pārslimota Chlamydia trachomatis infekcija.
Iedzimti olvada faktori var būt viena vai abu olvadu iztrūkums. Iegūti olvada faktori var būt saistīti ar olvadu nosiešanu jeb ķirurģisku sterilizāciju un vienpusēju vai abpusēju salpingektomiju (olvadu un olnīcu, saistīto limfmezglu un daļēju vagīnas izņemšanu).